MIZUHIKI ir sena japāņu mākslas forma, kurā tiek izmanta īpaša aukla. Aukla ir veidota no rīsu papīra, ko cieši savij, izstiepj, lai piešķirtu tai cietību, un tad to krāso. Tā ir tradicionāla dekorācija, ko pasniedz Japānā, piemēram, kāzās, dzimšanas dienās utt. Otrs tradicionālais veids kā šo mākslu izmanto, ir apsveikumu kartīšu rotāšanā, līdzīgi kā cilvēki rietumu kultūrās izmantotu lenti, lai apsietu banti. “Es redzēju MIZUHIKI citādākā veidā. Nelietojot to tradicionālā veidā, bet kombinējot ar metālu. Papīra aukliņas veido faktūru un izceļ to krāsu. Tikai paskatoties uz tām, jūs nekad nepateiktu, ka tās ir veidotas no papīra. Man šķiet ļoti interesanti izmantot japāņu tradicionālos papīrus ļoti atšķirīgā veidā,” stāsta rotu māksliniece Liisa Hashimoto  

BASTA CHE STAI BENE  “Pirms dažiem gadiem mana vecmāmiņa man atdeva savu veco pērļu kaklarotu. Aizdare bija salauzta, tāpēc viņa teica, ka varu pārdot pērles vai veidot jaunus darbus. Es pamanīju, ka pērles bija viltotas – stikla pērles, kas pārklātas ar perlamutru. Mana vecmāmiņa to nezināja, un es nolēmu viņai to neteikt. Tāpēc es notīrīju perlamutra krāsas slāni un aizvietoju to ar savām asinīm. Mana vecmāmiņa ir visdāsnākais cilvēks, kurš ir manā dzīvē. Viņa nekad īsti nav sapratusi, kas ir tas ko es daru. Bet viņa vienmēr beidz mūsu sarunas ar šo teikumu: «Basta che stai bene», kas itāļu valodā nozīmē «galvenais, ka Tev pašam patīk». Es domāju, ka tas ir pietiekami … Man nav sajūtas, ka man vajadzētu vairāk pateikt vai dziļāk paskaidrot koncepciju un runāt par ģimenes mantojumu, beznosacījumu mīlestību, cieņu, dārgumu, blah blah blah … Tas ir ļoti personīgs stāsts, bet es domāju, ka cilvēki sapratīs to”, stāsta konceptuālais rotu mākslinieks Emmanuel Lacoste.