Close

dzintara-cels-makslinieki

Victoria Munzker

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”6113″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Viktorijas Minckeres rotas var uzskatīt par savdabīgām liecībām viņas ceļojumiem gan fiziskajā, gan domu telpā. Iedvesmu māksliniece gūst visdažādākajos veidos – nirstot okeānu dzelmēs, gremdējoties dabas krāsu pasaulē vai nododoties savas zemapziņas pētniecībai. Viņa uzsver, ka aktuāls ir jautājums nevis par iedvesmas avotu, bet gan radošā potenciāla robežām.   [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Minckeres rotas ir tikpat daudzslāņainas un košas kā pasaules, kurās viņa meklē radošo lādiņu. Materializētās fantāzijas, kas pieņēmušas brošas vai kaklarotas veidolu, tapušas, izmantojot dažkārt visneiedomājamāko materiālu kombinācijas, kurās mīksta un amorfa viela sastopas ar cietu un raupju substanci un caurspīdīgi akmeņi atrodas līdzās matētiem, gaismu absorbējušiem materiāliem. Viņas radīto rotu krāsas pirmajā mirklī var šķist pat dīvaini disonējošas, taču  patiesībā  tas gluži vienkārši ir kairinājums mūsu standartizētājiem priekšstatiem par skaisto. Viktorija Minckere ieguvusi mākslas maģistra grādu Bratislavas Tēlotājas mākslas un dizaina institūta Juveliermākslas nodaļā. Laikā kopš 2006. gada piedalījusies daudzās grupu izstādēs Eiropā. Viņas personālizstādes bijušas skatāmas Austrijā un Slovākijā. 2012. gadā viņa ieguvusi pirmo godalgu Viļņā notikušajā juveliermākslas konkursā Azur. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”6117,6118,6119″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Nikolajs Balabins

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5774″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Nikolajs Balabins saka, ka dzintars, viņaprāt, ir viens no iedvesmojošākajiem materiāliem juveliermākslā. Tas līdzinoties logam uz pagātni. “Kad es atrodu dzintaru, kas mani iedvesmo, tad lieku to kabatā un nēsāju līdzi. Es varu to izņemt jebkurā mirklī un uz to paskatīties. Beigu beigās tā mistiskā iekšējā gaisma atmodina manu iztēli un es sadzirdu stāstus. Un tad es sāku tos materializēt, vienlaikus cenšoties saglabāt akmens dabisko formu un struktūru.” Dzintara unikalitāti viņš uzsver, fonā izmantojot patinētu sudrabu, kas izceļ akmens saulaino mirdzumu. Paņemot rokā šos miniatūros reālistiskos objektus, var sajust dzintara siltumu, ieraudzīt tā maģisko gaismu un, iespējams, kā apgalvo autors, dažkārt pat to sadzirdēt.   [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Nikolajs Balabins ir diplomēts arhitekts, kas izglītību ieguvis Sanktpēterburgas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā (1991). Pēc tā absolvēšanas pabeidzis Amatniecības un dizaina koledžu Lapēnrantā (Somija), saņemot juveliera un akmeņkaļa speciālista diplomu (1996). Laikā no 2000. gada sarīkojis trīspadsmit personālizstādes Baltijā, Ziemeļvalstīs un Krievijā, kopš 1996. gada piedalījies daudzās grupu izstādēs Eiropā. Darbojies arī kā kurators un lektors, ir vairāku balvu ieguvējs. Viņa darbi atrodas daudzu slavenu institūciju kolekcijās un privātkolekcionāru īpašumā visā pasaulē. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5776,5777,5778″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Nataša Grandoveca

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5743″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Nataša Grandoveca ar savu dzintara rotu kolekciju mēģina iznīcināt pati savus stereotipus. “Man šķita, ka tikai mana vecmāmiņa un viņas laikabiedri valkā dzintara brošas un krelles.” Viņa apzināti devusies nenopietnības virzienā, vēloties atbrīvot sevi un dzintaru no asociācijām, kas viņu vajājušas kopš bērnības un kurās tam (dzintaram) ierādīta briedumu un mūža nogali papildinoša aksesuāra loma. Viņas radītajiem priekšmetiem raksturīgs tas dzīvesprieka pārpilnais vieglums, kas mīt, piemēram, bērnu rotaļlietās. Brošas, kur līdzās sudrabam un dzintaram piepeši uzdzirkstī vasaras debesu zilais; vai pie apsūbējuša sudraba plaknes piestiprināts dzintara “saldējums”, uz kura “uzsēdināts” tumšsarkani nokrāsojies “ķirsis”, ir aksesuāri, kuri spēj papildināt ne tikai nopietnību, bet arī vieglprātību. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Nataša Grandoveca ieguvusi diplomu Metropolitēna universitātē Londonā (2000) un bakalaura grādu tēlotājmākslā Jaunskotijas Mākslas un dizaina koledžā Kanādā (2002). Laikā kopš 1998. gada bijusi aktīva grupu izstāžu dalībniece visā Eiropā. 2008. gadā saņēmusi Europa Donna (Slovēnija) pirmo prēmiju juveliermākslā. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5745,5746,5747″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Māris Šustiņš

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5736″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Māra Šustiņa rotās būtiska loma vienmēr bijusi atvēlēta ne tikai objekta kopumam, bet arī detaļām – dažkārt teju miniatūrām. Ir sajūta, ka mākslinieks vienmēr alkst izstāstīt stāstu. Izņēmums nav arī šī reize. Piecu gredzenu kolekcija ataino kāda zieda attīstības dažādus ciklus – no pumpura līdz auglim – un simbolizē personības veidošanos mūža garumā. Mākslinieks pats stāsta: “Zelta zieds Ķīnā, lotoss Indijā, roze Persijā un Eiropā. Es par savu ziedu šoreiz izvēlējos dzelteno ūdensrozi, kuras simbolika cieši saistīta ar to, kas notiek cilvēkā. Šī auga saknes stiepjas dziļi zemē, stublājs aug cauri ūdenim un zeltainais zieds atveras gaisā, saules staros. Šo ziedu var uzskatīt arī par cilvēka simbolu, kura zemes pamatu veido fiziskais ķermenis, garīgi viņš attīstās caur emocijām (ūdens) un prātu (gaiss). Šādi augot un pilnveidojoties, viņš uzplaukst gara (Saules) ietekmē un gaismā.” [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Māris Šustiņš absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina nodaļu, iegūstot maģistra grādu (1995). Izstādēs piedalās no 1991. gada. Sarīkojis vairākas personālizstādes un bijis daudzu nozīmīgu grupu izstāžu dalībnieks Eiropā un Krievijā. 1993. gadā ieguvis pirmo vietu modernās juveliermākslas grupā juvelieru konkursā “Latvijas rota’93”. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5737,5738″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Māris Auniņš

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5728″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”]   Māris Auniņš vienmēr citu rotu mākslinieku vidū izcēlies ar īpašu pietāti pret materiālu un prasmi uzsvērt tā īpašo unikalitāti. Viņa radītais “Dzintara kvadrāts” ir divu maģisku arhetipu saplūšana vienotā veselumā. Dzintars, viens no senākajiem ģeoloģiskajiem tīrradņiem, un kvadrāts, harmonijas un sakārtotības pirmtēls, ir Auniņa radītas kolekcijas balsti. Kompozīcija sastāv no četrām dažāda izmēra taisnstūra piespraudēm, kas jebkurā kombinācijā var izveidot kvadrātu. Māris Auniņš, raksturojot savas radošās idejas būtību, skaidro: “Manas ieceres pamatā ir lakonisms – tīra ģeometriska forma, kas izceļ Baltijas dzintara unikalitāti.” [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Māris Auniņš absolvējis Tallinas Mākslas institūta (tagad Igaunijas Mākslas akadēmija) Metāla dizaina nodaļu (1980). Laikā no 1980. gada sarīkojis daudzas personālizstādes Latvijā un Vācijā. Kopš 1987. gada piedalās grupu izstādēs visā pasaulē. Viņa darbi atrodas Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijā un Latvijas Mākslinieku savienības krājumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Igaunijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, ASV un Japānā. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5730,5731,5729″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Marija Kristīna Belluči

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5722″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Savās rotās Marija Kristīna Belluči izmanto un pēta ne tikai visdažādāko materiālu savstarpējo mijiedarbību. Viņu interesē katras izejvielas ķīmiskais sastāvs un atomu skaita unikalitāte, aizrauj dzintara spēja vadīt elektrību un tādējādi saslēgt vienotā ķēdē visdažādākās substances. Paraugoties viņas darbu konceptu izklāstu pierakstos, var apjukt, ieraugot tur ķīmisko elementu simbolus, kas aizpilda lapu filozofisku pārdomu vietā. Un piepeši vairs nemaz neizbrīna fakts, ka māksliniece 2008. gadā Florencē nodevusies alķīmijas studijām. Viņas radošo eksperimentu galarezultāts ir dažāda garuma kaklarotas, kuras var virpināt pirkstos gluži kā rožukroņus, izjūtot sudraba, dzintara, papjēmašē, epoksīdu sveķu, gumijas, marmora materialitāti, un var uz tām paraudzīties kā uz objektiem, kas ilustrē zinātniskas formulas. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Marija Kristīna Belluči ieguvusi scenogrāfes diplomu Tēlotājas mākslas akadēmijā Romā (1989), studējusi juveliermākslas tehniku Sandžakomo ornamentālās mākslas skolā Romā (San Giacomo School of Ornamental Arts). Laikā no 1999. gada piedalījusies dažādās grupu izstādēs Itālijā, Šveicē, Vācijā, Lielbritānijā, Slovēnijā, Baltijas valstīs, Dienvidkorejā un ASV. Marijas Kristīnas Belluči darbi atrodas Alises un Luija Kohu (Alice, Louis Koch) gredzenu kolekcijā Šveicē un Olnick Spanu kolekcijā ASV. 2009. gadā Itālijas Industriālā dizaina apvienība viņas radīto “olu rokassprādzi” atzina par vienu no veiksmīgākajiem Lacio reģionā radītajiem produktiem. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” […]

Read More

Jurgita Erminaite-Šimkuviene

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5718″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Jurgitas Erminaites-Šimkuvienes radītais darbs izstādē “Dzintars laikmetīgajās rotās” īpaši izceļas ar savu antiutilitārismu, tādējādi spilgti atklājot konceptuālās rotas būtību. Viņas turziņa Take Away ir filozofiskas pārdomas par tēmu Fast, Cheap, Effective!, kas ir viena no izteiktākajām dominantēm šodienas globālajā pasaulē, kuru pārplūdina Ķīnā ražotas preces. Sava darba poētisko komentāru māksliniece atradusi Lietuvā tik populārā našķa “Slinkums” receptē: “2 paciņas cepumu “Mazais gailēns” (noderēs dzintars), 100 gramu sviesta (būs piemēroti epoksīda sveķi), var pievienot kondensēto pienu (smiltis), piecas karotes kakao (dzelzs oksīds). Jāgaida, kamēr sacietē.”   [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first last”] Jurgita Erminaite-Šimkuviene ieguvusi mākslas maģistra grādu Viļņas Mākslas akadēmijā (2004), kur studējusi Arhitektūras un dizaina nodaļā  un specializējusies juveliermākslā. Laikā no 2002. gada sarīkojusi vairākas personālizstādes Lietuvā, kā arī piedalījusies daudzās grupu izstādēs Eiropā – pārsvarā Polijā, Baltijā un Krievijā. Saņēmusi vairākas profesionālās balvas, tostarp Grand Prix Kaļiņingradas Dzintara muzeja rīkotajā pirmajā starptautiskajā dzintara objektu konkursā Аlatyr-2005. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Read More

Jānis Vilks

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5711″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Jāņa Vilka rotām raksturīgs formas lakonisms, monumentalitāte un vēlme atklāt materiāla savdabību – kopums, ko spilgti atklāj arī viņa dzintara rotu kolekcija. Tā veidota, saudzējot no sveķiem dzimušā dārgakmens dabisko formu un faktūru. Mākslinieks iejaucies vien tik, lai pielāgotu to cilvēka anatomiskajām īpatnībām. Līdzās izmantots mamuta ilknis, ko ar dzintaru vieno dabiska izcelsme, pārlaicīgs mūžs un kopēja izcelsmes teritorija. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Jānis Vilks studējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina nodaļā un Glezniecības nodaļā scenogrāfijas specialitātē, kā arī papildinājis zināšanas scenogrāfijas un glezniecības meistardarbnīcās (1991–2000). Kopš 1990. gada piedalās grupu izstādēs Latvijā un pasaulē. 1999. gadā ieguvis prestižās Prāgas kvadriennāles Grand Prix. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5712,5713″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Helfrīds Kodre

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5699″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Helfrīda Kodres rotu mākslas valodas atpazīstamības elements ir tās ģeometriskā artikulācija. Viņam tīk spēle ar apjomiem un to savstarpējo mijiedarbību. “Kubs un kvadrāts kopš neatminamiem laikiem bijuši ideālo proporciju simboli, kas sublimē sevī kosmosu, mūžību un perfekciju, dievišķo un ikdienišķo. (..) Filozofijas vēsturē ģeometriskās pamatformas reprezentē matērijas un gara ideālo saplūšanu, laika un telpas mijiedarbību, kas bija Kanta filozofijas pamats. Kopš Hērakleita, Aristoteļa un Platona laika abstrakcija ir manifestējusi cilvēka esības likumus, ko veido zināšanu un pieredzes summa.” Tā Helfrīda Kodres daiļrades tēlu sistēmu grāmatā Helfried Kodre – Structural Design komentē galeriste Ellena Maurere-Ciljoli (Ellen Maurer- Zilioli) un piebilst, ka Kodre akceptē vispārpieņemtos likumus, taču vienlaikus nebaidās tos apšaubīt. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row][vc_column][vc_column_text el_position=”first last”] Helfrīdu Kodri uzskata par vienu no Austrijas konceptuālās rotas pionieriem. Grācā dzimušais mākslinieks studējis mākslas vēsturi Vīnes Universitātē, taču 60. gadu sākumā tikšanās un laulība ar leģendāro austriešu rotu mākslinieci Elizabeti Defneri (Elisabeth Defner) iedvesmoja viņu pievērsties juveliermākslai. Kodres attiecības ar šo radošo izteiksmes veidu nav bijušas nemainīgi pastāvīgas – viņa dzīvē bijis arī ilgs periods bez juveliermākslas, kad būtiski šķita pabeigt savulaik iesāktās un juveliermākslas aizrautībā pamestās mākslas vēstures studijas, taču 90. gadu sākumā viņa atgriešanās rotu mākslas […]

Read More

Heidemarie Herb

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5691″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Heidemarijai Herbai īpaši nozīmīga ir kustības, formas un krāsas harmonija – parādību kopums, ko viņa tiecas iemiesot ikvienā no saviem objektiem. Viņu inspirējot cilvēka un pasaules savstarpējo attiecību izpēte, kuras rezultāts ir it kā vispārzināmas, bet vienlaikus mūžīgas parādības un procesi. Cilvēka mūžs no piedzimšanas līdz nāvei, dabas noslēpumi un mistērijas, krāsas klātesamība sajūtu un domu dzimšanā… Viņai patīkot atmodināt maņas un prātu, izraisīt emocijas, sagraut virspusību un egocentrismu, kas ir tik neatņemamas mūsdienu dzīves sastāvdaļas. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Heidemarija Herba ieguvusi profesionāla juveliera kvalifikāciju (1991), pēc tam īpašu uzmanību veltījusi dārgakmeņu studijām, mācoties Vācijas Dimantu institūtā (Deutsches Diamant Institut). Kopš 2010. gada piedalās grupu izstādēs visā pasaulē, darbojusies arī kā žūrijas locekle starptautiskajā laikmetīgo rotu biennālē FiloRosso Mudžā, Triestē (2012), saņēmusi veicināšanas balvu  3. starptautiskajā dzintara darbnīcā Gdaņskā (2011). [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5692,5693,5694,5695,6486,6487,6488″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Guntis Lauders

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5680″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Guntis Lauders vienmēr uzsvēris, ka iedvesmu meklējot dabā, noraugoties, kā saviļņojas dīķis, vai pamanot zaru gaismēnu spēles. Arī šai izstādei inspirāciju radis apkārtējā pasaulē, kur laikā, kad Lauders radīja savas dzintara rotas – 2013. gadā –, notika Dziesmu un deju svētki. Latviskuma pārsātinātais gaiss neizbēgami esot radījis asociācijas ar, autora vārdiem runājot, “citām priecīgām latviskām lietām – dziedāšanu, dancošanu, apdziedāšanos, rotāšanos, Baltijas vienīgo dārgakmeni dzintaru. Tas viss laiku pa laikam jāizņem no vērtību pūralādēm, jāizvēdina un jānotīra. Vārdi – no klišejām, dziesmas – no oficiozuma, dzintars – no pulēšanas un suvenīru bodēm. Neapstrādāts, dabisks, nesamocīts dzintars pats stāsta stāstus – par dziedāšanu, dancošanu un dzīves baudīšanu.” [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Guntis Lauders absolvējis Tallinas Mākslas universitātes (tagad Igaunijas Mākslas akadēmija)  Metāla dizaina nodaļu (1992), ieguvis mākslas maģistra grādu Latvijas Mākslas akadēmijā (2005). Laikā no 1996. gada sarīkojis personālizstādes Baltijā, Ziemeļeiropā un Vācijā, piedalījies daudzās starptautiski nozīmīgās grupu izstādēs. 1991. gadā –  kļuvis par Tallinā notikušās piektās Baltijas lietišķās mākslas triennāles uzvarētāju, 1995. gadā ieguvis pirmo vietu izstādē ARTgenda’ 96 Kopenhāgenā, savukārt 1998. gadā saņēmis titulu “Gada labākais rotu mākslinieks”. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5681,5682,5683″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Gigi Mariani

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5672″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Džidži Mariani rotas ir miniatūri skulpturāli objekti, kas vienlīdz pašpietiekami “sēž” uz valkātājas rokas un eksponējas kā mākslas objekts interjerā. Pats mākslinieks uzsver, ka, radot savus darbus, viņš vairāk tiecas nodibināt attiecības ar tēlniecību, attālinoties no ikdienišķiem juvelierizstrādājumiem. Fascinējoša ir to virsma un faktūra. Oksidēšanās procesā metāla virsmai piešķirtais ogles melnais, raupjais virsslānis atgādina čuguna ietvaru, kam cauri izlauzies zelts un sudrabs. Mariani saka, ka gleznotājam audekls ir virsma, kur sublimēt savu emocionālo pasauli, savukārt viņam tās ir rotaslietas, kur spontāni transformētas ikdienas sajūtas. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row][vc_column][vc_column_text el_position=”first last”] Izstādē “Dzintars laikmetīgajās rotās” eksponētajos darbos viņš vēlējies atklāt divu materiālu tik atšķirīgo dabu – kontrastu starp metāla vēsumu un dzintara siltumu. Džidži Mariani sevi raksturo kā zeltkali no Modēnas ar vairāk nekā divdesmit piecus gadus ilgu pieredzi (savu darbnīcu Modēnā viņš atvēra 1985. gadā). Viņa konceptuālās rotas eksponētas prestižās grupu izstādēs visā pasaulē, tās apskatāmas galerijās Romā, Luksemburgā, Vīnē un Rīgā, to reprodukcijas atrodamas daudzās grāmatās un katalogos. Saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp arī Amberif Design Award 2012 Varšavā. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5673,5674,5675,6484,6485″ custom_links_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][/vc_row]

Read More