Close

Monthly Archives: Decembris 2013

LILIT – 01/2014

[vc_row el_position=”first”][vc_column][vc_column_text el_position=”first last”] LILIT – 01/2014 [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row][vc_column][vc_single_image image=”5895″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][/vc_row][vc_row][vc_column][vc_single_image image=”5896″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_single_image image=”5897″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Ziemas izstāde “MAZLIET SNIEG”

No 2013. gada 19. decembra – 2014. gada 11. janvārim starptautiska laikmetīgo rotu izstāde “ MAZLIET SNIEG” .

Izstādē piedalās rotu mākslinieki:

Andris Lauders ( Latvija), Catalina Brenes (Itālija), Catalina Gibert (Spānija), Guntis Lauders (Latvija), Jānis Vilks ( Latvija), Laura Cadelo Bertrand (Itālija), Lisa Hashimoto ( Japāna), Māris Auniņš (Latvija), Māris Šustiņš (Latvija), Valdis Brože (Latvija).

Read More

Šahs briljantu karalienei

No 2013. gada 5. līdz 21. decembrim mākslas galerijā “PUTTI” notiks mākslinieka Andra Laudera personālizstāde “Šahs briljantu karalienei”.

Izstādē tiek eksponētas 64 rotas – tieši tik, cik lauciņu ir uz šaha dēļa. Ievērota ir arī šaha ierobežojošā melnbaltā krāsu gamma, kur tikai retumis ieskanas nelieli krāsu akcenti.

Read More

Nikolajs Balabins

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5774″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Nikolajs Balabins saka, ka dzintars, viņaprāt, ir viens no iedvesmojošākajiem materiāliem juveliermākslā. Tas līdzinoties logam uz pagātni. “Kad es atrodu dzintaru, kas mani iedvesmo, tad lieku to kabatā un nēsāju līdzi. Es varu to izņemt jebkurā mirklī un uz to paskatīties. Beigu beigās tā mistiskā iekšējā gaisma atmodina manu iztēli un es sadzirdu stāstus. Un tad es sāku tos materializēt, vienlaikus cenšoties saglabāt akmens dabisko formu un struktūru.” Dzintara unikalitāti viņš uzsver, fonā izmantojot patinētu sudrabu, kas izceļ akmens saulaino mirdzumu. Paņemot rokā šos miniatūros reālistiskos objektus, var sajust dzintara siltumu, ieraudzīt tā maģisko gaismu un, iespējams, kā apgalvo autors, dažkārt pat to sadzirdēt.   [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Nikolajs Balabins ir diplomēts arhitekts, kas izglītību ieguvis Sanktpēterburgas Glezniecības, tēlniecības un arhitektūras institūtā (1991). Pēc tā absolvēšanas pabeidzis Amatniecības un dizaina koledžu Lapēnrantā (Somija), saņemot juveliera un akmeņkaļa speciālista diplomu (1996). Laikā no 2000. gada sarīkojis trīspadsmit personālizstādes Baltijā, Ziemeļvalstīs un Krievijā, kopš 1996. gada piedalījies daudzās grupu izstādēs Eiropā. Darbojies arī kā kurators un lektors, ir vairāku balvu ieguvējs. Viņa darbi atrodas daudzu slavenu institūciju kolekcijās un privātkolekcionāru īpašumā visā pasaulē. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5776,5777,5778″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Valdis Brože

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5767″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Valdim Brožem šķiet, ka dzintarus veido stāsti. “Izceļojušies cauri laikiem un telpām, tie uzsūkuši bijušo un sacietējuši kā vēsturisks fakts.” Viņaprāt, dzintars sevī sublimē pabeigtību, nevēloties stāstīt vairāk, nekā jau redzams. Mākslinieks, pieskaroties akmens virsmai un apstrādājot to, cenšas atmodināt dzintaru cerībā gūt atbildes. Brože dzintariem savā kolekcijā “Atmiņu gabali” dod vārdus: “lielais, runīgais” stāsta par jūru, gaismu un klusumu, “blondais, domīgais” – par eglēm, vēju un putnu balsīm…. Ir sajūta, ka vēlme pietuvoties akmenim ir tik liela, ka tas ļaujas atklāties. Valdis Brože studējis metāldizainu Latvijas Mākslas akadēmijā, kur ieguvis arī bakalaura grādu Vizuālās komunikācijas nodaļā. Laikā no 1996. gada piedalījies daudzās grupu izstādēs Latvijā, Krievijā un citur Eiropā. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5769,5770,5768″ custom_links_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Sāra Gackovska

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5761″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Akmeņi un juveliermāksla ir tās teritorijas, kuru iespēju robežas cenšas noteikt Sāra Gackovska, mēģinot izzināt formas un satura laikmetīgos izteiksmes veidus. Viņa saka: “Materiāls kļūst par manu domu un pieredzes vizuālā tēla spoguli.” Īpašās attiecības ar materiālu, spēja sajust tā kvalitātes un ieklausīties tajā, vienlaikus paturot prātā, cik nozīmīgs ir konteksts, – šis kopums ir Gackovskas instrumenti. Ar to palīdzību tiek radīti objekti, kas runā paši savā valodā.   [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Sāra Gackovska ieguvusi mākslas maģistra grādu Gdaņskas Tēlotājas mākslas akadēmijā, kur studējusi industriālo dizainu. Vairākkārt piedalījusies studentu apmaiņas programmā, kam pateicoties mācījusies juveliermākslu Saimā Lietišķo zinātņu universitātē (Saimaa University of Applied Sciences) Imatrā, Somijā. Kopš 2009. gada piedalījusies grupu izstādēs visā pasaulē. 2012. gadā ieguvusi Grand Prix konkursā Amberif Design Award Gdaņskā. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5762,5763,5764″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Pavels Kačinskis

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5753″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Pavela Kačinska radošajai darbībai raksturīgs multidisciplinārisms, taču viņa domas visspēcīgākais izteicējs ir tieši juveliermāksla. Viņa rokraksts izceļas ar pārsteidzošām materiālu kombinācijām, un dzintars ir viena no viņa atpazīstamības zīmēm ne tikai lokālajā Polijas kontekstā, bet visā pasaulē. Kačinskis ir unikāls ar spēju transformēt sudrabu, tēraudu un alumīniju tā, ka vizuāli tie vairāk raisa asociācijas ar tekstilmākslu nekā metālmākslu. Mākslinieks gluži kā zirneklis “ieauž” dzintara ķermeni savos metāliskajos tīklos, kuri izskatās, kā no trausliem diegiem darināti.     [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row][vc_column][vc_column_text el_position=”first last”] Pavels Kačinskis absolvējis Lodzas Tēlotājas mākslas akadēmiju. Juveliermākslai pievērsies 1990. gadā un piecus gadus vēlāk kļuvis par Polijas Juveliermākslas asociācijas biedru. Viens no mākslinieku grupas Six dalībniekiem, kurus vieno vēlme radīt neordinārus un unikālus juveliermākslas paraugus. Laikā kopš 2001. gada šis sešnieks sarīkojis vairāk nekā divdesmit izstādes Polijā, Lielbritānijā, Austrijā un Zviedrijā. Paša Kačinska radošā bilance rāda dalību vairāk nekā simt izstādēs visā pasaulē. Saņēmis neskaitāmus apbalvojumus. Viņa darbi atrodas Kaļiņingradas Dzintara muzeja (Krievija), Kazimeždolni Juveliermākslas muzeja (Polija) un Gdaņskas Dzintara muzeja (Polija) kolekcijās, kā arī privātkolekcijās visā pasaulē. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5754,5755,5756″ custom_links_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Nataša Grandoveca

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5743″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Nataša Grandoveca ar savu dzintara rotu kolekciju mēģina iznīcināt pati savus stereotipus. “Man šķita, ka tikai mana vecmāmiņa un viņas laikabiedri valkā dzintara brošas un krelles.” Viņa apzināti devusies nenopietnības virzienā, vēloties atbrīvot sevi un dzintaru no asociācijām, kas viņu vajājušas kopš bērnības un kurās tam (dzintaram) ierādīta briedumu un mūža nogali papildinoša aksesuāra loma. Viņas radītajiem priekšmetiem raksturīgs tas dzīvesprieka pārpilnais vieglums, kas mīt, piemēram, bērnu rotaļlietās. Brošas, kur līdzās sudrabam un dzintaram piepeši uzdzirkstī vasaras debesu zilais; vai pie apsūbējuša sudraba plaknes piestiprināts dzintara “saldējums”, uz kura “uzsēdināts” tumšsarkani nokrāsojies “ķirsis”, ir aksesuāri, kuri spēj papildināt ne tikai nopietnību, bet arī vieglprātību. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Nataša Grandoveca ieguvusi diplomu Metropolitēna universitātē Londonā (2000) un bakalaura grādu tēlotājmākslā Jaunskotijas Mākslas un dizaina koledžā Kanādā (2002). Laikā kopš 1998. gada bijusi aktīva grupu izstāžu dalībniece visā Eiropā. 2008. gadā saņēmusi Europa Donna (Slovēnija) pirmo prēmiju juveliermākslā. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5745,5746,5747″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Māris Šustiņš

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5736″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Māra Šustiņa rotās būtiska loma vienmēr bijusi atvēlēta ne tikai objekta kopumam, bet arī detaļām – dažkārt teju miniatūrām. Ir sajūta, ka mākslinieks vienmēr alkst izstāstīt stāstu. Izņēmums nav arī šī reize. Piecu gredzenu kolekcija ataino kāda zieda attīstības dažādus ciklus – no pumpura līdz auglim – un simbolizē personības veidošanos mūža garumā. Mākslinieks pats stāsta: “Zelta zieds Ķīnā, lotoss Indijā, roze Persijā un Eiropā. Es par savu ziedu šoreiz izvēlējos dzelteno ūdensrozi, kuras simbolika cieši saistīta ar to, kas notiek cilvēkā. Šī auga saknes stiepjas dziļi zemē, stublājs aug cauri ūdenim un zeltainais zieds atveras gaisā, saules staros. Šo ziedu var uzskatīt arī par cilvēka simbolu, kura zemes pamatu veido fiziskais ķermenis, garīgi viņš attīstās caur emocijām (ūdens) un prātu (gaiss). Šādi augot un pilnveidojoties, viņš uzplaukst gara (Saules) ietekmē un gaismā.” [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Māris Šustiņš absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Metāla dizaina nodaļu, iegūstot maģistra grādu (1995). Izstādēs piedalās no 1991. gada. Sarīkojis vairākas personālizstādes un bijis daudzu nozīmīgu grupu izstāžu dalībnieks Eiropā un Krievijā. 1993. gadā ieguvis pirmo vietu modernās juveliermākslas grupā juvelieru konkursā “Latvijas rota’93”. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5737,5738″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Māris Auniņš

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5728″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”]   Māris Auniņš vienmēr citu rotu mākslinieku vidū izcēlies ar īpašu pietāti pret materiālu un prasmi uzsvērt tā īpašo unikalitāti. Viņa radītais “Dzintara kvadrāts” ir divu maģisku arhetipu saplūšana vienotā veselumā. Dzintars, viens no senākajiem ģeoloģiskajiem tīrradņiem, un kvadrāts, harmonijas un sakārtotības pirmtēls, ir Auniņa radītas kolekcijas balsti. Kompozīcija sastāv no četrām dažāda izmēra taisnstūra piespraudēm, kas jebkurā kombinācijā var izveidot kvadrātu. Māris Auniņš, raksturojot savas radošās idejas būtību, skaidro: “Manas ieceres pamatā ir lakonisms – tīra ģeometriska forma, kas izceļ Baltijas dzintara unikalitāti.” [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Māris Auniņš absolvējis Tallinas Mākslas institūta (tagad Igaunijas Mākslas akadēmija) Metāla dizaina nodaļu (1980). Laikā no 1980. gada sarīkojis daudzas personālizstādes Latvijā un Vācijā. Kopš 1987. gada piedalās grupu izstādēs visā pasaulē. Viņa darbi atrodas Latvijas Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja kolekcijā un Latvijas Mākslinieku savienības krājumā, kā arī privātkolekcijās Latvijā, Igaunijā, Dānijā, Francijā, Itālijā, Vācijā, ASV un Japānā. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” interval=”3″ onclick=”link_image” images=”5730,5731,5729″ custom_links_target=”_self” el_position=”last”][/vc_column][/vc_row]

Read More

Marija Kristīna Belluči

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5722″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column el_position=”last” width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Savās rotās Marija Kristīna Belluči izmanto un pēta ne tikai visdažādāko materiālu savstarpējo mijiedarbību. Viņu interesē katras izejvielas ķīmiskais sastāvs un atomu skaita unikalitāte, aizrauj dzintara spēja vadīt elektrību un tādējādi saslēgt vienotā ķēdē visdažādākās substances. Paraugoties viņas darbu konceptu izklāstu pierakstos, var apjukt, ieraugot tur ķīmisko elementu simbolus, kas aizpilda lapu filozofisku pārdomu vietā. Un piepeši vairs nemaz neizbrīna fakts, ka māksliniece 2008. gadā Florencē nodevusies alķīmijas studijām. Viņas radošo eksperimentu galarezultāts ir dažāda garuma kaklarotas, kuras var virpināt pirkstos gluži kā rožukroņus, izjūtot sudraba, dzintara, papjēmašē, epoksīdu sveķu, gumijas, marmora materialitāti, un var uz tām paraudzīties kā uz objektiem, kas ilustrē zinātniskas formulas. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first”] Marija Kristīna Belluči ieguvusi scenogrāfes diplomu Tēlotājas mākslas akadēmijā Romā (1989), studējusi juveliermākslas tehniku Sandžakomo ornamentālās mākslas skolā Romā (San Giacomo School of Ornamental Arts). Laikā no 1999. gada piedalījusies dažādās grupu izstādēs Itālijā, Šveicē, Vācijā, Lielbritānijā, Slovēnijā, Baltijas valstīs, Dienvidkorejā un ASV. Marijas Kristīnas Belluči darbi atrodas Alises un Luija Kohu (Alice, Louis Koch) gredzenu kolekcijā Šveicē un Olnick Spanu kolekcijā ASV. 2009. gadā Itālijas Industriālā dizaina apvienība viņas radīto “olu rokassprādzi” atzina par vienu no veiksmīgākajiem Lacio reģionā radītajiem produktiem. [/vc_column_text][vc_gallery type=”image_grid” […]

Read More

Jurgita Erminaite-Šimkuviene

[vc_row el_position=”first”][vc_column width=”2/3″][vc_single_image image=”5718″ img_size=”large” img_link_target=”_self” el_position=”first last”][/vc_column][vc_column width=”1/3″][vc_column_text el_position=”first last”] Jurgitas Erminaites-Šimkuvienes radītais darbs izstādē “Dzintars laikmetīgajās rotās” īpaši izceļas ar savu antiutilitārismu, tādējādi spilgti atklājot konceptuālās rotas būtību. Viņas turziņa Take Away ir filozofiskas pārdomas par tēmu Fast, Cheap, Effective!, kas ir viena no izteiktākajām dominantēm šodienas globālajā pasaulē, kuru pārplūdina Ķīnā ražotas preces. Sava darba poētisko komentāru māksliniece atradusi Lietuvā tik populārā našķa “Slinkums” receptē: “2 paciņas cepumu “Mazais gailēns” (noderēs dzintars), 100 gramu sviesta (būs piemēroti epoksīda sveķi), var pievienot kondensēto pienu (smiltis), piecas karotes kakao (dzelzs oksīds). Jāgaida, kamēr sacietē.”   [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row][vc_row el_position=”last”][vc_column][vc_column_text el_position=”first last”] Jurgita Erminaite-Šimkuviene ieguvusi mākslas maģistra grādu Viļņas Mākslas akadēmijā (2004), kur studējusi Arhitektūras un dizaina nodaļā  un specializējusies juveliermākslā. Laikā no 2002. gada sarīkojusi vairākas personālizstādes Lietuvā, kā arī piedalījusies daudzās grupu izstādēs Eiropā – pārsvarā Polijā, Baltijā un Krievijā. Saņēmusi vairākas profesionālās balvas, tostarp Grand Prix Kaļiņingradas Dzintara muzeja rīkotajā pirmajā starptautiskajā dzintara objektu konkursā Аlatyr-2005. [/vc_column_text][/vc_column][/vc_row]

Read More